[For English scroll below]

5. maijā Baltic Analog Lab telpās ar 16mm filmu un paplašinātā kino programmu viesosies filmdari Ričards Tuijs (Richard Tuohy) un Diāna Barija (Dianna Barrie) no Melburnas Austrālijā.

Ričards Tuijs un Diāna Barija vada Austrālijas vienīgo super 8 filmu laboratoriju „nanolab”, kur sastopas roku darbs un industriālās kino tehnoloģijas. Abi ir līdzdibinātāji un biedri arī Melburnas analogā kino mākslinieku kolektīvā Artist Film Workshop. Ričards un Diāna veido filmas gan kopīgi, gan individuāli, taču abos gadījumos tās lielākoties sakņojas pašdarinātā kino tradīcijā, priekšplānā izvirzot interesi par filmas struktūru un formālajiem aspektiem. Autoru darbi ir rādīti festivālos un atsevišķās programmās Austrālijā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā, tostarp nupat notikušajā Oberhauzenes Starptautiskajā īsfilmu festivālā un eksperimentālajā kino festivālā "Process" Rīgā šīgada martā.

Būdami pašdarinātā kino doto iespēju atbalstītāji, pētnieki un pārzinātāji, viņi daudz laika pavada, lai dalītos ar savām zināšanām dažādās meistardarbnīcās gan Austrālijā, gan citur pasaulē. Viena no tādām šajā nedēļas nogalē notiek arī Rīgā, kur Ričards un Diāna palīdz apgūt 16mm krāsu kontaktprintēšanas noslēpumus.

MAŠĪNAS BALSS

Pēdējais vilciens / Last Train
Dianna Barrie & Richard Tuohy, 16’, 2016, 16mm
1981. gada indonēziešu filmas “Kereta Api Terakhir” (“Pēdējais vilciens”) treilera materiāls - atrasts (šobrīd, iespējams, pazudušā) laboratorijas “Lab Laba Laba” arhīvā - izkūst “ķīmigrammētu” perforāciju zupā. Filma par klusumu, kas seko pēc neizrunājamā; par izplūdušām vīzijām, neizstāstītām vēsturēm un nepieejamiem arhīviem.

Par riteņa izgudrošanu / On the Invention of the Wheel
Richard Tuohy, 14’, 2015, 16mm
Par cilvēku un mašīnu. Par riteni, pa kuru cilvēks griežas un tiek griezts. Par “homo mechanicus” – “mašīnas cilvēku”. Esmu daudz domājis par tiem mākslas un eksperimentālo filmu veidiem, kas man ir visnozīmīgākie. Man patīk darbi, kuros jūtams, ka to veidotājs iemācījies skatīties uz pasauli no medija iekšpuses – kur izmantotais medijs veido autora pasaules uztveri. Kino – mehāniskajā mākslā – tas nozīmē māksliniekam atrasties kino mašīnas iekšpusē vai arī atrast kino mašīnu savā galvā. Šajā filmā mani interesēja padarīt šo metaforu redzamu.

Jaukšana un žilbināšana / Blending and Binding
Dianna Barrie & Richard Tuohy, 11', 2018, 16mm
Ekrāni un nodalījumi; logi un slēģi; līknes un arkas. Trīs tautas, viena zeme: Malaizija.

Ciklona raksts / Cyclone Tracery
Dianna Barrie & Richard Tuohy, 15', 2018, 2 x 16mm
1974. gada Ziemassvētku vakarā Darvinas pilsētu tropiskajā Ziemeļaustrālijā nospostīja ciklons Treisija. Šajā paplašinātā kino darbā viena kinolente, kurā attēloti vienīgi koncentriski apļi, tiek dubultīgi ielādēta un laista caur diviem 16mm projektoriem vienlaicīgi. Tādā veidā četrkārtīgais apļu attēls transformējas nemierīgos pulsējošu, virpuļojošu traucējumu un tropiskas varmācības skaņu rakstos.

Punktu matrica / Dot Matrix
Dianna Barrie & Richard Tuohy, 16', 2013, 2 x 16mm
Balstīta Ričarda filmas “Ekrāna tonis” (2012) fotogrammas “punktu” materiālā, “Punktu matrica” ir paplašinātā kino performance, kas ietver divus gandrīz pilnīgi pārklājošos projicētus attēlus. “Punkti” tika veidoti, liekot pustoņa punktēta papīra loksnes (kas tiek izmantotas mangas ilustrācijās) tieši uz kinolentes, ar kabatas bateriju tās eksponējot cauri papīram un tādējādi fotogrāfiski pārnesot punktu attēlus uz filmas. Šie punkti pēc tam tika kopēti uz jaunas lentes, izmantojot “flikera” efektu (melnus kadrus pa vidu) un radot strobējošus punktu “pārtraukumus”. Divas gandrīz identiskas kopijas ar strobējošajiem punktiem tiek projicētas uz vienas virmas. Filmas drāma rodas no abu attēlu pārklāšanās. Kopums, ko tie rada, ir lielāks par abām daļām. Līdzīgi kā “Ekrāna tonī”, dzirdamās skaņas ir tās, ko rada paši punkti, tiem slīdot gar 16mm projektora optiskās skaņas galviņu.

Ieeja par ziedojumiem.
Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

[ENG]

On 15 May at 19:00 we are hosting a program of recent 16mm single screen and expanded cinema work by Australian filmmakers Richard Tuohy and Dianna Barrie from NANOLAB.


Last Train
Dianna Barrie and Richard Tuohy, 2016, 12 min, 16mm
Found in the (now possibly lost) film archive at Lab Laba Laba, footage from a trailer for the 1981 Indonesian propaganda film 'Kereta Api Terakhir' (The Last Train) melts into a soup of chemigrammed perforations. A film about the silence that follows the unspeakable; about blurred visions, untold histories and inaccessible archives.


On the Invention of the Wheel
Richard Tuohy, 2015, 14 min, 16mm
On man and machine. On the wheel upon which man turns and is turned. On 'homo mechanicus' – 'machine man'. I've been thinking a lot about the kinds of art, and kinds of experimental films, that mean most to me. I like work where we sense that the maker has learnt to see the world from inside their medium, indeed where the medium they use shapes their very perceptions of the world. With film - the mechanical art - this means the artist standing inside the cinema machine, or having the cinema machine inside their head. In this film I was interested in making this metaphor explicit. 

Blending and Blinding
Dianna Barrie and Richard Tuohy, 2018, 11 min, 16mm
Screens and partitions; windows and shutters; grids, curves and arches. Three peoples, one country: Malaysia.

Cyclone Tracery
Dianna Barrie and Richard Tuohy, 2018, 15 min, 2 x 16mm 
On Christmas eve in 1974, the city of Darwin in tropical northern Australia was devastated by Cyclone Tracy. In this expanded cinema piece, a single film print, featuring only concentric circles is bi-packed against itself in two 16mm projectors simultaneously. Through this approach, the quadrupled image of circles is transformed into troubled patterns of pulsating and swirling interference and whaling sounds of tropical violence.

Dot Matrix
Dianna Barrie and Richard Tuohy, 2013, 16 min, 2 x 16mm
Working from the original photogram ’dot’ material from Richard’s film Screen Tone (2012), Dot Matrix is an expanded cinema performance involving two almost completely overlapping projected images. The ‘dots’ were produced by laying sheets of half-tone ‘dot’ paper (which are used in manga illustrations) directly onto raw 16mm film stock, exposing the film through the paper with a flash-light and thus photographically transferring the dot images onto the film. These dots were then contacted printed with ‘flicker’ (alternating black frames) creating strobing 'interuptions' to he dots. Two near identical prints of the strobing dots are projected almost overlapping on the one surface. The drama of the film emerges in the overlap of the two images. The product they make is greater than the parts. As in Screen Tone, the sounds heard are those that the dots themselves produce as they pass the optical sound head of the 16mm projector.

-

Q&A with the filmmakers

-

Entry for donations

Supported by State Culture Capital Foundation